PIEMIŅA PIRMĀS LIETUVAS REPUBLIKAS MINISTRIEM, KURUS NOGALINĀJA OKUPANTI

PIEMIŅA PIRMĀS LIETUVAS REPUBLIKAS MINISTRIEM, KURUS NOGALINĀJA OKUPANTI.

IN MEMORIAM. VIŅI IZVEIDOJA PIRMO LIETUVAS REPUBLIKU.

PETRAS ARAVIČIUS (1887.–1942.)

Fiziķis, beidzis Pēterburgas universitāti. Lietuvas Republikas XV ministru kabineta iekšlietu ministrs (līdz 1931.g. 7. aprīlim). NKVD to nošāva 1942. gada 25. augustā Sverdlovskas novadā. Dzimis 1887. gada 29. jūnijā Seinai novada, Seirijai pagasta, Avižieniai ciematā.

KAZIMIERAS BIZAUSKAS (1892.–1941.)

Parakstīja Lietuvas Neatkarības aktu 16. februārī, Lietuvas Republikas izglītības ministrs. NKVD to nošāva 1941. gada 26. aprīlī pie Bigasova dzelzceļa stacijas, netālu no Červenes (starp Daugavpili un Polocku). Dzimis 1893. gada 14. februārī Latvijā, Kuldīgas novadā, Pāvilostā.

JULIUS ČAPLIKAS (1886.–1941.)

Pedagogs, Lietuvas armijas virsnieks, Lietuvas Republikas armijas ģenerālis, leitnants, Vytis Kryžius ordeņa kavalieris, Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs (no 1935.gada 6. septembrim līdz 1936. gada 24. martam). NKVD to nošāva 1941. gada 30. jūlijā Maskavā, Butirku ciemā. Dzimis 1886. gada 20. aprīlī Alytus novada, Merkinė pagasta, Ryliškės ciematā.

VALDEMARAS VYTAUTAS ČARNECKIS (1893.–1942.)

Inženieris, Lietuvas Republikas transporta ministrs. Lietuvas Republikas Satversmes sapulces loceklis (no 1922. gada 15. maija līdz 4. novembrim), Lietuvas Republikas II un III Seimas loceklis (1922.–1926.). Diplomāts. LR vēstnieks Itālijā no 1925 g. 1939. – 1940. g. Ārlietu ministrijas Tiesību un administrācijas departamenta direktors. NKVD to nošāva 1942. gada 4. novembrī Sverdlovskā, Krievijā. Dzimis 1893. gada 9. janvārī Marijampolė novada, Pajiesis ciematā.

PRANAS DOVYDAITIS (1886.–1942.)

Pedagogs, filosofijas doktors, VDU profesors, parakstīja Neatkarības aktu 16. februārī, Lietuvas Republikas ministru kabineta priekšsēdētājs (no 1919. gada 23. marta – 1919. gada 12. aprīlim). NKVD to nošāva 1942.gada 4. novembrī, Sverdlovskā. Dzimis 1886. gada 2. decembrī Marijampolė novada, Višako Rūda pagasta, Runkiai ciematā.

BALYS GIEDRAITIS (1890.–1941.)

Virsnieks, pulkvedis, leitnants. Lietuvas Republikas nacionālās aizsardzības ministrs (no 1930. gada 26. jūnija – 1934. gada 13. jūnijam). NKVD to nošāva Červenes slaktiņā, Baltkrievijā. Dzimis 1890. gada 3. janvārī, Rīgā.

ANTANAS ENDZIULAITIS (1895.–1942.)

Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs (no 1925. gada februāra – 1926. gada 15. jūnijam), III Seimas locekis (1926. g. 2. jūnija–1927. g. 18. aprīlim). NKVD to nošāva 1942. gada 10. decembrī, Sverdlovskā, Krievijā. Dzimis 1895. gada 17. novembrī Vilkaviškis novada,Antanava pagasta, Gaisriai ciematā.

KAZIMIERAS JOKANTAS (1880.–1942.)

Pedagogs, ģimnāzijas direktors, Lietuvas Republikas izglītības ministrs. NKVD to nošāva 1942. gada 25. augustā. Dzimis 1880. gada 23. oktobrī Panevėžys novada, Kupiškis pagasta, Valiukiškis ciematā.

JONAS MASILIŪNAS (1899.–1942.)

Ekonomists, Lietuvas Republikas transporta ministrs. NKVD to nošāva 1942. gada 28. decembrī.

JUOZAS PAPEČKYS (1890.–1942.)

Tiesnesis, armijas pulkvedis, poēts, Valsts padomes loceklis, Vytis Kryžius ordeņa kavalieris, Lietuvas Republikas nacionālās aizsardzības ministrs. NKVD to nošāva 1942. gada 4. novembrī, Sverdlovskā. Dzimis 1890. gada 1. janvārī Marijampolė novada,Šunskai pagasta,Puskepuriai ciematā.

VYTAUTAS PETRULIS (1890.–1941.)

Lietuvas Republikas finanšu, tirdzniecības un rūpniecības ministrs. NKVD to nošāva 1941. gada 3. decembrī, Uhtā, Komi republikā, Krievijā. Dzimis 1890. gada 3. februārī Biržai novada, Vabalninkas pagasta,  Kateliškiai ciematā.

AUGUSTINAS POVILAITIS (1887.– 24.06.1941.)

Ekonomists, Valsts aizsardzības departamenta direktors.

STEPONAS RUSTEIKA (1887.–1941.)

Tiesnesis, armijas pulkvedis, Kauņas pilsētas mēra vietnieks un vēlāk krimināllietu mērs. Kriminālpolicijas svināmās dienas ierosinātājs, kura tiek svinēta kopš 1927. gada 27. oktobra, politiskās uzraudzības un izlūkdienesta organizators no 1928.-1933. gadam. Lietuvas Republikas Valsts aizsardzības komitejas licējs un pirmais vadītājs, Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs. NKVD to nošāva 1941. gada 24. aprīlī, Minskas cietumā.  Dzimis 1887. gada 5. jūlijā, Rīgā.

KAZYS SKUČAS (1894.–1941.)

Tiesnesis, armijas ģenerālis, Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs. NKVD to nošāva 1941. gada 30. jūlijā, Maskavas Burtiku cietumā. Dzimis 1894. gada 15. martā Veiveriai pagasta, Mauručiai pilsētā.

ZIGMAS STARKUS (1892.–1942.)

Valsts kontrolieris, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. NKVD to nošāva 1942. gada 25. augustā, Sverdlovskā, Krievijā. Dzimis 1892. gada 12. oktobrī Seinai novada, Rudamina ciematā.

JONAS SUTKUS (1893.–1942.)

Virsnieks, Lietuvas Republikas armijas virsnieks, ģenerālis, leitnants. Lietuvas Republikas finanšu ministrs. NDVD to nošāva 1942. gada 10. decembrī, Sverdlovskā, Krievijā. Dzimis 1893. gada 15. aprīlī Šakiai novada, Ilguva pagasta, Žemlaukė ciematā.

ANTANAS TAMOŠAITIS (1894.–1940.)

Pedagogs, tiesnesis, Lietuvas Republikas tieslietu ministrs.

  1. gada novembrī viņš tika pakārts Kauņas NKVD smago darbu cietumā.

JOKŪBAS VYGODSKIS (1857.–1942.)

Lietuvas Republikas ministrs, bez atbildības par ebreju lietām. Gestapo to nogalināja 1941. gada 5.septembrī.